Karstuma viļņi un sausums 2026. gadā: kā ekstrēmie laikapstākļi mainīja Eiropas kartupeļu tirgu

2025. gadā Eiropā bija rekordliela kartupeļu raža un liels pārpalikums, bet 2026. gadā situācija mainījās. Mazākas platības un ekstrēmi vasaras laikapstākļi lika runāt jau par trūkumu. Zemāk apkopoti galvenie skaitļi līdz 2026. gada oktobra sākumam.

No pārpalikuma līdz trūkumam gada laikā

Pēc DCA Market Intelligence aprēķiniem, 2025. gada pārpalikums četrās galvenajās valstīs (Beļģija, Nīderlande, Francija, Vācija) bija aptuveni 3,3 milj. t. Pavasarī Beļģijā pārstrādei paredzēto kartupeļu kotācija bija nokritusi līdz 0 EUR, un atsevišķos gadījumos audzētājiem pat nācās maksāt, lai kartupeļus realizētu. Tad sekoja mazākas platības un karsta, sausa vasara.

Vasara: pieci karstuma viļņi

Pēc DCA Market Intelligence datiem, vasarā Eiropu skāra pieci karstuma viļņi. Kartupeļu augšana palēninās jau aptuveni pie 22-23 °C, bet virs 30 °C traucēta bumbuļu veidošanās. Pēc NEPG datiem, arī apūdeņotos laukos bumbuļi attīstījās sliktāk, nekā gaidīts. Papildu riski ir kaitēkļi, slimības un priekšlaicīga dīgšana uzglabāšanas laikā.

Ražas prognozes

NEPG prognozē, ka galda kartupeļu raža četrās valstīs būs aptuveni 20,7 milj. t, tas ir par 25,4% mazāk nekā pērn. Vidējā ražība prognozēta 40,5 t/ha, tas ir par 13,9% mazāk nekā 2025. gadā un par 9,4% zem piecu gadu vidējā. Pa valstīm: Vācija apmēram 7,55 milj. t, Francija 6,49 milj. t, Beļģija 3,43 milj. t, Nīderlande 3,23 milj. t. DCA Market Intelligence kopējo ražu vērtē ap 20,8 milj. t, salīdzinot ar rekordlielajiem 27,3 milj. t 2025. gadā.

Francijā, pēc CMB News vērtējuma, raža varētu samazināties par aptuveni 23%. Analītiķu vērtējumā ražība, salīdzinot ar piecu gadu vidējo, Beļģijā ir zemāka par aptuveni 21%, Francijā par 13%, Vācijā par 10%, Nīderlandē par 7%. Energy and Climate Intelligence Unit (ECIU) laikapstākļu radītos zaudējumus lēš ap 3,1 milj. t, kas atbilst 405-622 milj. EUR pēc pirms sausuma spēkā bijušajām līgumcenām.

Polija

Polijas statistikas pārvalde (GUS) 2026. gada ražu vērtē ap 5,9 milj. t, tas ir par 15,4% mazāk nekā 2025. gadā. Vidējā ražība ir 31,3 t/ha (par 4,3% mazāk), tāpēc lielāko daļu krituma rada mazākas platības. Dienvidpoliju visvairāk skāra sausums un karstums, un dažos reģionos jūnijā temperatūra sasniedza 40 °C. Ziemeļos problēmas radīja pārmērīgi nokrišņi un bumbuļu puves risks. Cietes saturs svārstās no 13 līdz 18%, un bumbuļu kvalitāte ir ļoti nevienmērīga.

Ko tas nozīmē

Mazāks piedāvājums var atbalstīt cenas, taču ietekme būs atkarīga no reālās ražības, kvalitātes un uzglabāšanas. Šogad bumbuļi ir sīkāki un nevienmērīgas kvalitātes, tāpēc šķirošanai un uzglabāšanas apstākļiem vērts pievērst īpašu uzmanību. Par cenu izmaiņām rakstām nākamajā rakstā.